Kailcirte – ekonomiski visizdevīgākais veids meža izstrādei

Vislielāko koksnes apjomu (un attiecīgi arī peļņu) meža īpašnieks iegūst, kad konkrētā mežaudze sasniegusi ciršanas gatavību. Tas nozīmē, ka tā ir sasniegusi noteiktus galvenās cirtes parametrus – vidējo caurmēru vai vecumu. Tāpēc šis cirtes veids tiek saukts par galveno cirti. Pēc sava veida kailcirte imitē dabas katastrofu – vējgāzi, kuras rezultātā esošā kokaudze tiek nogāzta un tās vietā nāk jauns mežs. Tikpat dabiski ir tas, ka mūsu klimatiskajos apstākļos meža izcirtums nevar pārvērsties par tuksnesi.

Vispirms: plānošana

Lai īpašnieks noskaidrotu vai viņa mežā ir nogabali, kuros iespējama kailcirte ir jābūt meža zemju plānam, kuru var atrast meža inventarizācijas lietā (jeb taksācijā). Ja kāds meža nogabals sasniedzis ciršanas gatavību, tas nenozīmē, ka jānocērt viss nogabals. Mazajiem mežu īpašniekiem tas ir viens no risinājumiem – veidot atsevišķas nelielas kailcirtes un pēc tam, kad izcirstā platība būs atjaunota, sākt plānot nākamo cirsmu. Iegūsim tā saucamo mozaīkveida mežu, kas sastāvēs no dažādu vecumu meža nogabaliem un kuru varēs izstrādāt ilgtermiņā. Pašu pirmo meža ražu iespējams iegūt arī kopjot jaunaudzes, taču šajā gadījumā mērķis nav peļņa, bet augoša meža kvalitātes uzlabošana! Tāpat, plānojot cirsmas, ir jārēķinās arī ar dabas aizsardzības prasībām. Mežā var būt īpaši aizsargājami biotopi, mitros meža augšanas apstākļos jārēķinās ar kailcirtes platības ierobežojumiem utt.

Nākamais solis: stigošana

Cirsmu robežas iezīmēšanu dabā sauc par cirsmas iestigošanu. Cirsma var būt viens nogabals, nogabala daļa, cirsmā var tikt iekļauti arī vairāki nogabali. To, kādu maksimālo platību pieļaujams veidot, nosaka noteikumi par koku ciršanu mežā. Mūsdienās cirsmas robežas dabā tiek uzmērītas, izmantojot GPS ierīces, kas ar augstu precizitāti fiksē cirsmu robežu ģeogrāfiskās koordinātas. Rezultātā tiek sagatavota cirsmas skice, kas ir cirsmas grafisks attēlojums jeb plāns. Cirsmas iestigošana un skices sagatavošana ir obligāta prasība kailcirtes gadījumā. Galvenajā izlases cirtē un kopšanas cirtē platību iestigošana nav obligāta.

Kā iesniegt ciršanas pieteikumu?

Kad cirsma iestigota un sagatavota cirsmas skice, tā kopā ar ciršanas pieteikumu jāiesniedz mežniecībā. Ja sagatavota kailcirte pēc caurmēra, tad pieteikumam jāpievieno arī caurmēra mērījumu lapa. Pieteikumu iespējams iesniegt mežniecībā klātienē vai sagatavot un nosūtīt pa pastu vai elektroniska dokumenta veidā. Dokumentu paraugus var skatīt mūsu mājas lapā. Valsts Meža dienestam ir pienākums mēneša laikā izskatīt pieteikumu, pārbaudīt situāciju dabā un izsniegt koku ciršanas apliecinājumu. To mēdz saukt arī par ciršanas atļauju, bet vecāka gada gājuma cilvēkiem tā joprojām ir ciršanas biļete :).

Ciršanas apliecinājuma saņemšanai ir jāsamaksā valsts nodeva un tas parasti ir derīgs trīs kalendāros gadus. Jāuzsver, ka apliecinājums apliecina īpašnieka ciršanas tiesības uz konkrēto cirsmu, bet neuzliek tam par pienākumu mežu izstrādāt. Tas nozīmē, ka to neizmantojot, pēc trim gadiem var iesniegt ciršanas pieteikumu no jauna.

Cirsmas dastošana

Pirms cirsmas pārdošanas tai ir jānosaka tirgus vērtība un to veic dastojot.

Dastošana nozīmē augošu koku uzskaiti cirsmā. Tās procesā tiek noteikta katra augošā koka suga, diametrs un stumbra atbilstība kādai no koksnes labuma klasēm. Iegūtie rezultāti ar datorprogrammu tiek apstrādāti, nosakot cirsmā pieejamās koksnes apjomu sadalījumā gan pa sugām, gan pa koksnes sortimentiem.

Jāuzsver, ka meža inventarizācija jeb tā sauktā taksācija tiek veikta ar mērķi iegūt datus meža apsaimniekošanas plānošanai, nevis vērtības noteikšanai. Meža inventarizācija sniedz tikai orientējošu informāciju par mežaudzes sastāvu un pieejamās koksnes daudzumu.

Jo ilgāks laiks būs pagājis kopš inventarizācijas brīža, jo var būt lielākas neatbilstības ar reālo situāciju dabā, un arī cirsmas vērtība var gan pieaugt, gan nokristies.

Dastošanas mērķis ir noteikt augošo koku vērtību.

Mežizstrāde: vispirms tās ir izmaksas!

Meža izstrādes darbiem ir trīs galvenās stadijas.

Vispirms: koku zāģēšana, atzarošana un sagarumošana (sortimentu jeb apaļkoku sagatavošana).

Tai seko apaļkoku pievešana no cirsmas līdz tuvākajam ceļam (krautuves vietai).

Darbu noslēguma fāze: apaļkoku izvešana no krautuves ar kokvedēju uz apaļkoksnes iepirkuma vietām.

Katrs no šiem posmiem rada izmaksas, ar kurām jārēķinās jebkurā gadījumā: vienalga, vai cirsmas izstrādi organizē pats īpašnieks, vai arī ciršanas tiesības ir pārdotas kādam citam.

Privātajam meža īpašniekam parasti nav vajadzīgās kompetences un pieredze mežizstrādē, tāpēc vienkāršāk un izdevīgāk ir pārdot augoša meža cirsmu jeb augošus kokus (pārdot ciršanas tiesības).

MEŽA EKSPERTI ir nozares profesionāļi ar ilggadēju pieredzi šajā jomā – sazinies ar mums un kopā atradīsim izdevīgāko veidu meža izstrādei un piedāvāsim labāko cenu cirsmas pārdošanai!

Reinholds Pelše

MEŽA EKSPERTI