Laiks stādīt mežu!

Meža atjaunošana ir jauna meža izaudzēšana stādot vai veicinot dabisko atjaunošanos, un to veic ar dotajiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām.

Pēc Valsts meža dienesta datiem, 2021.gadā Latvijā kopā atjaunoti 40,5 tūkst. hektāru meža, no kuriem valsts mežos atjaunoti 17,3 tūkst. hektāru.

Sējot un stādot kopumā mežs atjaunots 18,2 tūkst. hektāru platībā jeb 45% no atjaunoto mežu kopplatības. Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 12,4 tūkst. hektāri, bet pārējo īpašnieku mežos – 5,8 tūkst. hektāri meža.

Stādīt pašam vai dot dabai?

Mākslīgajai atjaunošanai ir vairākas priekšrocības un tā dod augstāku meža nākotnes vērtību.Stādot mežu var izvēlēties attiecīgajiem apstākļiem ekonomiski izdevīgāko koku sugu, meža atjaunošanas notiek īsākā laika periodā, jo selekcionēti stādi aug ātrāk. Līdz ar to atkārtotu mežizstrādi var plānot ātrāk. Meža zinātnieki ir secinājuši, ka mākslīgi atjaunotu audžu krāja 50 -70 gadu vecumā ir par 10-15% lielāka nekā dabiskas izcelsmes audzēs. Tāpat, mākslīgi atjaunojot, var iegūt augstvērtīgāku kokmateriālus.

Lielākais mākslīgais atjaunošanas mīnuss ir lielas sākotnējās izmaksas – ir jāsagatavo augsne, jāpērk stādi, jāiegulda darbs stādīšanā. Turklāt Latvijas kokaudzētavās stādi ir pieejami ierobežotā apjomā un meža stādīšana ir jāplāno savlaicīgi, parasti divus sezonas uz priekšu. Meža īpašniekam ir arī jāatceras, ka nepietiek mežu tikai iestādīt, mežs ir jākopj un regulāri jāveic aizsardzības pasākumi pret meža dzīvniekiem un kaitēkļiem. Citādi pastāv risks, ka mazvērtīgas ātraudzīgās koku sugas un krūmi var nomākt jaunos kociņus.

Dabiskajai mežu atjaunošanai lielākā priekšrocība ir tā, ka ir minimālas izmaksas -stādi iesējas no apkārtējo koku sēklām.

Galvenais dabiskas atjaunošanas trūkums ir tas, ka visbiežāk mežs atjaunojas ar mazvērtīgākām koku sugām, līdz ar to galarezultātā iegūstamie kokmateriāli būs mazāk vērtīgi un arī ciršanas vecumu mežs sasniegs vēlāk.

Kādu mežu stāda?

Meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku izvēle nosaka meža atjaunošanu ar piecām galvenokārt izmantojamajām koku sugām – bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pagājušajā gadā Latvijā palielinājies ar skuju kokiem atjaunoto mežu īpatsvars – 43% no atjaunotās kopplatības jeb 17,6 tūkst. hektāru (egle – 24%, priede – 19%). Šādu attiecību nosaka tas, ka valsts mežos 67 % platību ir atjaunotas ar skuju kokiem.

Privāto īpašnieku mežos dominē ar bērzu atjaunotās audzes (29 %), kā arī ievērojamu īpatsvaru sastāda apse (18%) un baltalksnis (23 %).

Viens no optimālākajiem variantiem: bērzs

Kārpainais jeb āra bērzs (Betula pendula Roth) Latvijā ir ātraudzīgākais koks pēc apses. Pirmo ražu – papīrmalku – iespējams ievākt pēc gadiem 20 krājas kopšanas cirtē, bet, intensīvi audzējot, var plānot vismaz divas krājas kopšanas cirtes un bērza mežu nocirst 40 – 50 gadu vecumā. Mākslīgi atjaunota un kopta 50 gadīga bērzu audze var dot līdz pat 450- 500 m3 kokmateriālu uz ha!

Bērzs ir piemērota suga arī lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanā.

Reinholds Pelše

MEŽA EKSPERTI