Krītas enerģētiskās koksnes cenas

Enerģētiskās koksnes cena 2022. gadā sasniedza vēsturiskus maksimumus, taču šī gada gada sākumā tā uzsākusi kritumu, jo tirgotāji sāk izpārdot esošos krājumus. Pretēji bažām, arī ES ir spējusi normalizēt enerģētikas resursu tirgu kara un sankciju apstākļos – Krievijas dabas gāzei ir atrasti alternatīvie piegādātāji, visur tiek būvēti jauni termināļi sašķidrinātās gāzes piegādēm, tiek investēts jaunās elektrības jaudās un piebremzēts tā saucamais “Zaļais kurss”.

Tradicionāli gada griezumā maijā un jūnijā malkai, šķeldai un granulām ir zemākā cena, bet pagājušajā gada pavasarī enerģētiskās koksnes cena sāka strauji pieaugt. Latvijā granulu cenu kāpumu veicināja arī mājsaimniecības, kuras gaidot apkures krīzi, sāka iepirkt kurināmo vasaras mēnešos pat lielākos apjomos kā parasti, arī tirgotāji veidoja uzkrājumus. Malkas cenas Latvijā 2022. gadā piedzīvoja visu laiku lielāko kāpumu, piemēram, apses malkas cena gada laikā palielinājās pat par 125%, sasniedzot pat 80 eiro par kubikmetru, savukārt 2023. gada janvārī cena bija par 80% lielāka nekā 2022. gada janvārī.

“Lēto” malkas sortimentu cenas ir savstarpēji saistītas, tāpēc Latvijas tirgu ietekmēja arī papīrmalkas pieprasījums no Skandināvijas, kur liela daļa līdz šim tika importētas no Baltkrievijas un Krievijas. Tā bērza papīrmalkas cena 2022. gadā septembrī pietuvojās līdz pat 130 eiro par kubikmetru. 2022. gada nogalē papīrmalkas cenas lēnām stabilizējās – bērza papīrmalkas vidējā cena 85 eiro par kubikmetru līmenī, bet egles un priedes papīrmalkas cena – attiecīgi 80 eiro par kubikmetru robežai. Malkas cena, kas septembrī bija pat 90 eiro par berkubu, taču gada beigās nokritās līdz 55 eiro. Arī brikešu un granulu cenas pēdējo mēnešu laika kritušās apmēram par 20%.

Tomēr šajā apkures sezonā koksnes kurināmais daudzās mājsaimniecībās joprojām bija lētākais siltuma avots, šī resursa pieejamību nodrošināja arī izaugušie mežistrādes apjomi. Savukārt mežu īpašniekiem bija laba iespēja nopelnīt arī pārdodot pāraugušas vai bojātas neproduktīvās audzes.

Šogad situāciju prognozēt ir grūti. Piemēram, būvniecības apjomi krītas gan inflācijas un citu aspektu dēļ, attiecīgi samazinot pieprasījumu pēc koka būvmateriāliem, arī kokapstrādes uzņēmumu noliktavas ir pilnas ar zāģmateriāliem. Cenu kritumu šobrīd nosaka arī pieprasījums, kuru ietekmēja siltā ziema Eiropā. Energoresursu tirgos vērojama kopēja cenu samazinājuma tendence un dabas gāzes cenas samazinājums “pavelk” uz leju arī enerģētiskās koksnes cenas, taču iepriekšējo gadu zemākajā līmenī tā vairs neatgriezīsies. Tomēr aizvadītā gada pieredze liek domāt, ka tādas ažiotāžas ap šķeldas un malkas cenām vairs nebūs!

Reinholds Pelše

MEŽA EKSPERTI