Meža apsaimniekošana ļauj palielināt meža vērtību ilgtermiņā!

2022. gadā meži Latvijā aizņēma 3,3 miljonus ha platību, no tās 54% apsaimniekoja privātie mežu īpašnieki, liecina Latvijas valsts mežzinātnes institūta ’’Silava” Meža resursu monitoringa dati. MEŽA EKSPERTI ir arī aptaujājuši meža īpašniekus par sava meža uzturēšanas paradumiem, un apmēram puse aptaujāto atzīst, ka viņiem pietrūkst zināšanu vai līdzekļu meža apsaimniekošanai.

Ar ko iesākt

Meža apsaimniekošana balstās uz sava meža resursu apzināšanu un plānošanu, tāpēc ir nepieciešama meža inventarizācija. Meža inventarizācija jeb taksācija ir informācijas iegūšana, veicot apsekošanu dabā, par koksnes resursiem, meža zemes veidiem, biotopiem, aizsargjoslām un infrastruktūras objektiem, piemēram, dabiskām brauktuvēm, stigām, meliorācijas grāvjiem. Tā dod meža īpašniekam iespēju plānot un veikt saimniecisko darbību savā mežā – cirst kokus vai veikt meža zemes transformāciju. Inventarizācijas dati palīdz labāk izprast mežā notiekošos procesus un noskaidrot sava meža vērtību. Meža īpašniekam meža inventarizācija ir jāveic vismaz reizi 20 gados un tikai tad, kad meža īpašniekam ir pieejami inventarizācijas dati, var pievērsties meža apsaimniekošanas plānošanai.

Kas notiek, ja neapsaimnieko mežu?

Nekopjot mežu, īpašnieks riskē ar lieliem zaudējumiem. Galvenais – pāraugušam mežam samazinās koksnes kvalitāte, pieaug kaitēkļu uzbrukuma un dabas postījumi riski.

Pēc Valsts mežu dienesta publiskā pārskata datiem, 2020. gadā lielākos mežaudžu postījumus nodarīja vējgāzes un snieglauzes, kuras sastādīja gandrīz pusi platības – 46% (jeb 953 ha) no visiem bojājumiem. Kā lai pasargā mežu no vējgāzēm? Protams, vētras spēku nevar paredzēt, taču galvenais – mežs ir jākopj, jo lielāko postu vētras nodara tad, kad kokiem sakņu sistēma novājināta. Mežā un dabā viss ir saistīts! Ja vējgāze netiek laikus sakopta, veidojas barības bāze bīstamajam egļu astoņzobu mizgrauzim un citiem kaitēkļiem. Pēdējo divu gadu laikapstākļi Latvijā bijuši mizgraužiem labvēlīgi, tādēļ to populācija strauji pieaugusi, bet nodarīto kaitējumu apjoms kļuvis daudzkārt lielāks. Kaitēkļu ietekmē gāja bojā arī 29,6% (jeb 610,2 ha) mežaudžu. Laba vide šiem kukaiņiem ir pēc vētrām, kad mežos ir daudz nolauztu, bojātu egļu, kas ir ērti pieejama barība. Pēdējos gadus bijušas arī sausas un garas vasaras, kad vienā sezonā var izaugt vairākas egļu astoņzobu mizgrauža paaudzes.

Apsaimniekošanas mērķis – palielināt meža vērtību ilgtermiņā

Meža vērtību veido vairāki faktori, kurus ir vērts paturēt prātā, domājot par sava meža apsaimniekošanu. Galvenie no tiem ir meža vecums, mežaudzes koku sugu sortiments, ciršanai pieejamais koku krājas apjoms, meža platība (jo lielāks īpašums, jo mazākas relatīvās kopšanas vai izstrādes izmaksas), meža īpašuma atrašanās vieta, jo saprotams, ka to finansiāli izdevīgāk izstrādāt tuvāk ceļiem un lielajiem kokmateriālu uzpirkšanas uzņēmumiem.

Īstermiņā vislielākā ietekme uz meža cenu ir ekonomiskajai situācijai – jo augstākas koksnes iepirkuma cenas, jo dārgāk var pārdot cirsmas. Taču jāņem vērā, ka cenām ir gan sezonāls raksturs, gan arī tas, ka tās ietekmē situācija eksporta tirgos un tām var būt neparedzēti kāpumi un kritumi. Vislielāko koksnes apjomu (un attiecīgi arī peļņu) meža īpašnieks iegūst, kad mežaudze sasniegusi ciršanas gatavību. Tas nozīmē, ka tā ir sasniegusi noteiktus galvenās cirtes parametrus – vidējo caurmēru vai vecumu. Tāpēc šis cirtes veids tiek saukts arī par galveno cirti. Pēc sava veida kailcirte atdarina dabisku katastrofu – vējgāzi, kuras rezultātā esošā kokaudze tiek nogāzta un tās vietā nāk jauns mežs. Taču tikpat dabiski ir tas, ka mūsu klimatiskajos apstākļos meža izcirtums nevar pārvērsties par tuksnesi, tas atjaunojas pats vai tiek stādīts cilvēka rokām.

Stādīt pašam vai paļauties uz dabu?

Meža atjaunošana ir jauna meža izaudzēšana stādot vai veicinot dabisko atjaunošanos, un to veic ar dotajiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām. Pēc Valsts meža dienesta datiem, 2021.gadā Latvijā kopā atjaunoti 40,5 tūkst. hektāru meža, sējot un stādot kopumā mežs atjaunots 18,2 tūkst. hektāru platībā jeb 45% no atjaunoto mežu kopplatības. Mākslīgajai atjaunošanai ir vairākas priekšrocības un tā dod augstāku meža nākotnes vērtību. Stādot mežu var izvēlēties attiecīgajiem apstākļiem ekonomiski izdevīgāko koku sugu, meža atjaunošanas notiek īsākā laika periodā, jo selekcionēti stādi aug ātrāk. Līdz ar to atkārtotu mežizstrādi var plānot ātrāk. Meža zinātnieki ir secinājuši, ka mākslīgi atjaunotu audžu krāja 50 -70 gadu vecumā ir par 10-15% lielāka nekā dabiskas izcelsmes audzēs. Tāpat, mākslīgi atjaunojot var iegūt augstvērtīgāku kokmateriālus.

Mākslīgais atjaunošanas mīnuss ir lielas sākotnējās izmaksas – ir jāsagatavo augsne, jāpērk stādi, jāiegulda darbs. Turklāt Latvijas kokaudzētavās stādi ir pieejami ierobežotā apjomā un meža stādīšana ir jāplāno savlaicīgi, parasti divus sezonas uz priekšu. Meža īpašniekam ir arī jāatceras, ka nepietiek mežu tikai iestādīt, mežs ir jākopj un regulāri jāveic aizsardzības pasākumi pret meža dzīvniekiem un kaitēkļiem. Citādi pastāv risks, ka mazvērtīgas ātraudzīgās koku sugas un krūmi var nomākt jaunos kociņus.

Dabiskajai mežu atjaunošanai lielākā priekšrocība ir tā, ka ir minimālas izmaksas -kociņi iesējas no apkārtējo koku sēklām. Galvenais dabiskas atjaunošanas trūkums ir tas, ka visbiežāk mežs atjaunojas ar mazvērtīgākām koku sugām, līdz ar to galarezultātā iegūstamie kokmateriāli būs mazāk vērtīgi, arī ciršanas vecumu mežs sasniegs vēlāk.

Reinholds Pelše
MEŽA EKSPERTI valdes priekšsēdētājs
https://zz.lv/meza-apsaimniekosana-kas-tev-par-to-jazina/