Latvijā šogad tiks izveidoti 76 jauni dabas liegumi

Jau drīzumā valdība plāno noteikt 76 jaunus dabas liegumus meža zemēs un paplašināt jau esošus sešus dabas liegumus. Tā būšot atbilde uz pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, galvenokārt staignāju mežiem.

Tādējādi tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumi tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, t.sk. galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi. Tiek solīts, ka jauni dabas liegumi “iespēju robežās” tiks veidoti valsts meža zemēs, lai minimizētu privāto zemes īpašnieku zaudējumus.

Noteikumu projekts kopumā paredz noteikt aizsardzības statusu 21 871 ha meža zemes. 90% jaunveidojamie dabas liegumi plānoti VAS “Latvijas valsts meži” piederošās zemēs, 10% fiziskām un juridiskām personām piederošos īpašumos, tajā skaitā tiešie ierobežojumi 406 ha platībā skars fiziskas. personas.

Aizkraukles novadā plānots izveidot liegumu Lobes ezera meži, Sērenes meži, Iecavas paliene, Jūgupes meži, Krācējgrāvja staignāju meži, Zalvītes strauta purvs, bet paplašinās teritoriju liegumam Ellītes purvs.

Alūksnes novadā tiks izveidots dabas liegums Sāmaņu pūrs, Vorožas upes meži.

Augšdaugavas novadā – Līdumu mežs, Viesītes meži.

Balvu novadā – Bolupes palienes meži, Pērtupes meži, Viricas upes meži, Dūkšupes meži.

Bauskas novadā – Birzes purvi, Iecavas staignāju meži, Iecavas paliene.

Cēsu novadā izveidos trīs jaunus liegumus – Asaru ezers, Amatas staignāju meži, Augštupītes meži.

Dienvidkurzemes novadā – Bārtas meži, Celmu ezera meži, Dunalkas meži, Pūļa purvs, Rucavas staignāju meži.

Dobeles novadā – Dravnieku meži, Gardenes meži, Miltiņu platlapju meži.

Gulbenes novadā – Audulītes staignāju meži, Pededzes staignāju meži, Vidagas upes meži, Vijatas meži.

Jelgavas novadā izveidos liegumu Sodzera meži, Skursteņu platlapju meži, paplašinās Kaigu purva liegumus.

Jēkabpils novadā būs dabas liegums Krustceļu meži, Mežmalu meži, Viesītes meži.

Kuldīgas novadā – Grīdnieku tīrelis, Mazupes meži, Skudru tīrelis, Sniķera dīķa meži, Ponakstes upes meži, Pasilciema meži.

Limbažu novadā tiks veidots dabas liegums Korģes meži, Kroģes staignāju meži, Soģupes meži, bet tiks paplašināti Augstrozes un Maizezera dabas liegumi.

Ludzas novadā veidos liegumu Dūkšupes meži, Istras staignāju meži, Ladas upes staignāju meži, Strodu strauta staignāju meži, Zaborovjes ezera purvs un meži, Zilupes meži.

Madonas novadā – Ilzina un Zosina ezeru meži, Davelnīša ezera meži.

Ogres novadā – Vedzes meži, Plaužu ezera meži, Pečoru ezera meži, Skolasupes meži, Pilskalnu meži, Preiļu novads – Mazā Kurtoša meži, Sekstu ezers un meži.

Rēzeknes novadā taps dabas liegums Gadrinkas ezera meži.

Ropažu novadā – Ķivuļurga, Tumšupes meži, Siguldas novadā – Mazās Juglas meži un paplašinās Linezera dabas liegumu.

Talsu novadā veidos liegumu Jūrenvalka meži, Kaļķciema meži, Medņu kalni, Mērsraga meži, Briežezera meži.

Valkas novadā – Purgailes upes meži, Valmieras novadā – Augsto kalnu meži, Salacas upes meži, bet paplašinās liegumu Vidusburtnieks.

Varakļānu novadā būs dabas liegums Murmastienes staignāju meži.

Ventspils novadā – Akmeņdziru staignāji, Elkšķenes meži, Gārzdes strauta meži, Ostupes meži, Pasilciema meži, Priedulāju mežs.

Kā to visu kompensēt

Jauni dabas liegumi iespēju robežās tikšot veidoti valsts meža zemēs, lai minimizētu privāto zemes īpašnieku zaudējumus. Noteikumu projekts skar 21 856 hektārus zemes. Provizoriski aprēķināto fiziskām un juridiskām personām izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs ap 200 tūkst. euro. Jāatgādina, ka Latvijā šobrīd jau izveidoti 3015 mikroliegumi, no kuriem dažādu sugu aizsardzībai paredzēti 2186 un to kopējā platība ir 47 800 hektāru. Acīmredzams, ka šobrīd pirms desmit gadiem aprēķinātās mikroliegumu kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežošanu ir nepietiekamas un meža īpašnieku zaudējumus reāli nekompensē. Šobrīd par vienu hektāru meža, kas atrodas mikroliegumā bez apsaimniekošanas iespējām, gadā var saņemt 160 eiro lielu kompensāciju, bet ar daļēji pieļaujamu saimniecisko darbību pat mazāk. Var aplēst, ka realitātē meža īpašnieks sava meža reālās vērtības saņemšanu kompensāciju veidā sagaidīs tikai pēc 40 līdz 50 gadiem.