Ko nozīmēs biotops tavā mežā?

Eiropas Savienība uzstāj, ka Latvijā 30 % procentus no valsts teritorijas jānosaka dabas aizsardzībai, veidojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Taču joprojām nav skaidrības, kādā apjomā valdība noteiks aizsargājamās biotopu teritorijas, un vai meža īpašnieki saņems taisnīgas kompensācijas, ja viņu īpašumos tiks noteikti ciršanas liegumi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tik sola līdz 2025. gada 1. septembrim rast skaidrību par finansējumu kompensāciju segšanai.

Biotops jeb dzīvotne ir vides elementu kopums, kas nodrošina specifiskus dzīves apstākļus noteiktām, tieši tam raksturīgām augu un dzīvnieku sugām. Biotopus klasificē pēc tajos sastaptajiem augiem, kas veido mikroklimatu un augsni, par dzīvnieku sugām kādas šajā vietā varētu būt sastopamas. Ne visi biotopi ir aizsargājami, taču aizsargājamie biotopi atšķiras ar to, ka ir salīdzinoši reti sastopami vai nu dabisku apstākļu dēļ, piemēram, kā dolomītu atsegumi, vai cilvēka saimnieciskās darbības dēļ, kā veci skujkoku meži.

Latvijā mežu un krūmāju biotops iekļauj vecus skujkoku un platlapju mežus, nogāžu un gravu mežus, staignāju mežus u.c. Tajos var vīt ligzdas aizsargājamie putni – melnais stārķis un ērgļi, jo koki ir pietiekoši resni, lai izturētu lielo ligzdu svaru. Šajā mežu grupā ietilpst arī reti sastopami veidi – ozolu, liepu, skābaržu meži, kā arī kadiķu audzes un virsāji.

Bioloģiskā daudzveidība Latvijas mežos, ja salīdzina ar biezi apdzīvotām Rietumeiropas valstīm, nav tik apdraudēta, un vides aizsardzībai būtu jāmeklē Latvijai optimāls risinājums, nevis “vidējā” Eiropas pieeja. Tā Vācija, Dānija, Beļģija vēsturiski pašas ir būtiski negatīvi ietekmējušas savas dabas bioloģisko daudzveidību, savukārt Latvijā pirms 2. pasaules kara 26% no teritorijas bija meži, bet tagad šis rādītājs ir pieaudzis pat līdz 53%.

Pašlaik īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ( ĪADT) aizņem 1 190,54 tūkstošus hektāru jeb 18,44% sauszemes teritorijas. Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi aizņem 49,52 tūkst. ha jeb 0,77% sauszemes teritorijas. Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT noteikti mežsaimnieciskai darbībai, no tām privātā īpašumā atrodas 73 895 ha meža zemes. Latvijā jau izveidoti 3015 mikroliegumi, kuru kopējā platība ir 47 800 hektāru.

Pašlaik par vienu hektāru meža, kas atrodas mikroliegumā bez apsaimniekošanas iespējām, īpašnieks gadā var saņemt 160 eiro lielu kompensāciju, vai pat mazāk. Paskaitļojot tas nozīmē, ka meža īpašnieks sava meža reālās atdevi kompensāciju veidā sagaidīs tikai pēc 40- 50 gadiem. Ir acīmredzams, ka pirms desmit gadiem aprēķinātās kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežošanu ir nepietiekamas un meža īpašnieku zaudējumus reāli neatsver. Neskaidrības par kompensāciju apmēru gaidāmajos biotopos nozīmē, ka izpildot ES prasības daudziem meža īpašniekiem jau no nākamā gada nāksies izvērtēt reālo atdevi no sava meža vai pat pārdot to, lai ieguldītu citos investīciju rīkos.

Reinholds Pelše, SIA “Meža eksperti” valdes priekšsēdētājs