Meža eksperti

Atbildes uz bieži uzdotiem mežsaimnieku jautājumiem

Šeit viss ir vienkārši: jautājums par meža apsaimniekošanu un atbilde uz to!

Visprecīzākā metode koksnes apjoma un sugu noteikšanai ir dastošana.

Dastošana ir visu cirsmā esošo koku caurmēra mērīšana, izdalot koku sugas un to kvalitāti. Kamerālo darbu finālā tiek sagatavots cirsmas novērtējums, kas kalpos par galveno atskaites punktu tava meža vērtības noteikšanā.

Jā! Meža inventarizāciju ir jāveic obligāti, reizi 20 gados. Pat ja tu neplāno savā meža īpašumā veikt nekādas darbības, tas ir tavs īpašnieka pienākums.

Taču nepakļaujies “speciālistiem”, kuri paši izdomājuši, ka tev nu būtu laiks maksāt par meža inventarizāciju! Pirms kāds “uzspiež” šī pakalpojuma veikšanu, tu meža inventarizācijas nepieciešamību un datu aktualitāti vari pats pārbaudīt bez maksas, zvanot vai apjautājoties epastā Valsts meža dienestam. 

Meža vērtību ietekmē ļoti daudz faktori. Tos nevaram izkārtot pēc prioritātēm, varam minēt dažus no būtiskākajiem:

  • Vecums – jo mežs ir vecāks, jo vērtīgāks. Pēc kailcirtes pirmos ieņēmumus varam gaidīt pēc 20 gadiem.
  • Ciršanai pieejamais apjoms – jo lielāka daļa no kopējā meža pieejama izstrādei, jo ienesīgāks process.
  • Sugas – iepirkuma cenas un pieprasījuma ziņā skujkoki ir pateicīgāki.
  • Dimensijas – jo lielāks apkārtmērs un augstums, jo lielāks koksnes tilpums.
  • Blīvums – jo lielāks koku skaits uz 1 ha, jo izdevīgāk to izstrādāt.
  • Atrašanās vieta – jo īpašums ir tuvāk maģistrālajiem ceļiem un uzpirkšanas punktiem, jo to vieglāk izstrādāt.
  • Ierobežojumi – jo mazāk ierobežojumi, jo brīvāk var strādāt.
  • Platība – jo lielāks īpašums, jo pievilcīgāks.
  • Ekonomiskā situācija – jo augstākas koksnes iepirkuma cenas, jo dārgāk to var pārdot.

Cenu var būtiski ietekmēt jebkurš no šiem aspektiem. Piemēram, pat vecs un blīvs mežs nebūs īpaši vērtīgs, ja tas atradīsies purva vidū rezervāta robežās.

Noslēguma fāzē, iesniedzot dokumentus zemesgrāmatā, ir jārēķinās ar diviem izdevumu posteņiem:

  • Kancelejas nodeva – 14,23 EUR īpašumiem ārpus pilsētām;
  • Valsts nodeva – lielākā summa no šiem diviem lielumiem: a) kadastrālā vērtība vai b) 2% no iegādes vērtības.

Šādi aprēķina modeļi tiek piemēroti fiziskām un juridiskām personām, kuras veic tāda īpašuma, kas neatrodas
pilsētā, nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Aprēķina piemērs
  • Īpašuma iegādes cena: 30 000 EUR
  • Kadastrālā vērtība: 25 000 EUR

Šajā piemērā iegādes vērtība (30 000 EUR) ir lielāka par kadastrālo vērtību (25 000 EUR), tādēļ
īpašniekam jārēķinās ar sekojošiem izdevumiem:

14,23 + 30 000 * 0,02 = 614,23 EUR

Parasti papildus nodokļi nav jāmaksā, tomēr privātpersonai tiek aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis, ja pēdējo 12 mēnešu laikā ir realizēti vairāk kā divi īpašumi un to kopējā realizācijas summa pārsniedz 40 000 Eur.

Pārsniedzot šo slieksni, ir jāveic PVN maksājums.

Piemērs:

  • NĪ Nr. 1 – pārdošanas vērtība 30 000 Eur
  • NĪ Nr. 2 – pārdošansa vērtība 14 000 Eur

Abi īpašumi tiek pārdoti ar 3 mēnešu intervālu.

Tiek aprēķināts PVN 21 % apmērā.

((30 000 + 14 000) – 40 000 ) * 0,21 = EUR 840

Neskaidrību gadījumā konsultējies ar VID!

Privātpersonai, pārdodot augošus kokus jeb cirsmu, vienmēr ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums 7.5 % apmērā no darījuma summas. Parasti šo summu ietur pircējs un veic iemaksu valsts budžetā pārdevēja vārdā.

Piemērs:

Cirsmas pārdošanas vērtība ir EUR 30 000.

Tiek aprēķināts IIN 7,5% apmērā:

30 000 – (30 000 * 7,5 %) = EUR 27 750

Secīgi vienojoties par darījuma summu 30 000 Eur apmērā, pārdevējs norēķinu kontā saņems 27 750 Eur lielu summu.

Neskaidrību gadījumā konsultējies ar VID

Meža pārdevēja rīcībā sākotnēji nav nepieciešami nekādi dokumenti!

Juridiski pārdevējam nav pienākums pircējam nodot nedz digitālus, nedz fiziskus dokumentus, nedz to kopijas.

Mainot īpašumtiesības, nav nepieciešams neviens vēsturiskais dokuments. Daļu dokumentu sagatavo notārs, un daļu pircējs iegūst no valsts iestādēm, lūdzot šos dokumentus atjaunot un/vai lūdzot izsniegt to kopijas.

Mežā biežāk sastopamās koku sugas nav iespējams cirst pēc saviem ieskatiem brīvi izvēlētā brīdī.

Lai veiktu galveno cirti, jāizpildās vismaz vienam no Meža likumā definētajiem priekšnosacījumiem:

  • sasniegts minimālais vecums;
  • sasniegts minimālais caurmērs.

Piemēram, eglei, minimālais kailcirtes vecums ir 81 gads un caurmērs 27 cm.

Turpretī tādām sugām kā baltalksnis un blīgzna nav nedz vecuma nedz caurmēra ierobežojuma.

Likumdošanā ir definētas 12 sugas, kuru izstrāde atļauta sasniedzot vecumu, tomēr mežistrādē pieprasītajām eglēm, priedēm un bērziem, tās atļauts zāģēt arī sasniedzot caurmēra robežvērtības.

Informācijas avots – Noteikumi par koku ciršanu mežā

Kailcirti veic tad, kad mežs ir sasniedzis LR Meža likumā noteikto ciršanas vecumu vai caurmēru. Kailcirtē tiek nocirsti visi īpašumā esošie koki, izņemot ekoloģiskos kokus.

Caurmēra un vecuma ierobežojumi ir definēti Meža likumā un ir šādi:

Caurmērs
Caurmērs galvenajai cirtei
Vecums
Koku vecums, galvenā cirte

Mežam ir izteikta ainaviska un rekreācijas vērtība, tomēr mēs ieteicam neaizmirst arī par tā materiālo vērtību. Ilgstoši neizcirstā mežā notiek dažādi dabiski procesi, tajā skaitā:

  • Novecojot mežā esošajiem kokiem, pieaug koku slimību risks, kas var skart arī jaunākus kokus;
  • Vētras gāž augstākos un staltākos kokus;
  • Laikam ejot, mežs kļūst blīvāks un pakāpeniski tajā pieaug bioloģiskā daudzveidība, līdz tajā esošās dabas vērtības būs tādas, ka šajā mežā vairs nedrīkstēs veikt saimniecisko darbību.

Šie faktori ne vienmēr piepildās, tomēr par tiem ir vērts atcerēties, plānojot sava meža īpašuma apsaimniekošanu. Nozīmīgs instruments meža veidošanai ir sanitārās cirtes, kuru ietvaros no meža tiek izvākts nevērtīgais, kaitīgais materiāls.

Nozīmīgākais normatīvais akts, kas nosaka meža apsaimniekošanu Latvijā, ir 2000. gada februārī izdotais Meža likums.

Atmežošanas cirti veic tad, kad tiek mainīts zemes lietošanas veids, t.i. notiek transformācija.

Visbiežāk tiek transformēta lauksaimniecībā izmantojamā zemē.

Atmežošanas negatīvo seku likvidēšanai jāveic kompensācijas iemaksa valsts budžetā.

Izlases cirti veic gadījumos, kad kailcirte nav atļauta vai tad, kad meža īpašnieks vēlas pakāpenisku audzes nomaiņu. Izlases cirti veic, sasniedzot Meža likumā noteikto ciršanas vecumu vai caurmēru.

Kopšanas cirti veic, lai uzlabotu mežaudzes sastāvu, koku veselības stāvokli un augšanas apstākļus. Kopšanas cirtes intensitāte ir atkarīga no mežaudzes šķērslaukuma.

Sanitārās cirtes ietvaros izcērt slimību, kaitēkļu un dzīvnieku bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos kokus.

Tā ir cērtamās platības uzmērīšana un iezīmēšana dabā.

Tā ir dabiska meža pašatjaunošanās bez cilvēka iejaukšanās, ar koku sēklu pašsēju un atvasēm – viss tiek atstāts dabas rokās. Šāds process neprasa ieguldījumus, tomēr meža atjaunošanās process norit daudz lēnāk.

Tā ir meža atjaunošana, to mākslīgi stādot vai sējot. Izcirtumu atjaunošana notiek, stādot koku stādus atbilstoši MK noteikumiem Nr.308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.
Tas ir unikāls, konkrētai meža platībai izstrādāts ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plāns, modelējot situāciju 120 gadu ilgam ciklam.

Rekomendējam izmantot lakonisku, precīzu un nekļūdīgu formātu. Komunicējot rakstiski caur e-pastu, iesakām pievērst uzmanību šādām pozīcijām:

  1. E-pasta tematā minam īpašuma nosaukumu, kadastra numuru vai citu indikatoru, kas ļaus tavu ziņu vieglāk atrast saņēmējam;
  2. E-pastam pievienojam elektroniski parakstītos dokumentus (to nosaukumā ietverot atslēgas vārdus);
  3. E-pasta ievadā aprakstām vēstules mērķi (piemēram – Lūdzu sagatavot izziņu vai Lūdzu atjaunot datus);
  4. E-pastā uzskaitām pievienotos pielikumus un to saturu;
  5. E-pasta beigās norādam kontaktinformāciju, lai nepieciešamības gadījumā ar tevi var sazināties.

Jautājumu gadījumā, jau pirms rakstiskas komunikācijas uzsākšanas sazinieties ar attiecīgo valsts iestādi vai pakalpojumu sniedzēju.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir izstrādājis progresīvus risinājumus dokumentu parakstīšanai ar drošu elektronisko parakstu.

Atkarībā no izvēlētā dokumentu parakstīšanas veida (kopā 6 dažādi varianti) apstiprināšanas process var atšķirties, tomēr katram variantam ir izveidota instrukcija: https://www.eparaksts.lv/lv/palidziba/buj

Ir publicēta arī video pamācība

Kad dokuments ir parakstīts, jālejuplādē fails ar ( .edoc), kurš būs vēlāk jāpievieno e-pastam, komunikācijai ar valsts iestādēm.

Nianses, kurām lūdzam pievērst uzmanību:

Veidlapām un iesniegumiem ir rekomendējošs formāts, tomēr iesakām pieturēties pie konservatīva formāta.

Būtiskākais: informācijai jābūt nekļūdīgai un patiesai.

Valsts iestādēs ikdienā tiek apkalpots liels daudzums informācijas un kļūdainu, nepilnīgu vai spēkā neesošu dokumentu reģistrācija tiek atlikta.

Būtiski ir norādīt kontaktinformāciju. Reizēm ierēdņi ar paviršo dokumenta iesniedzēju sazinās un nepilnības novērš reģistrācijas procesā, paralēli paturot iespēju lūgt dokumenta iesniedzēju sagatavot informāciju atkārtoti – koriģētā redakcijā.

Izmaksas nosaka daudzi aspekti – augsnes sagatavošanas izmaksas, šī 1 hektāra atrašanās vieta un citi.

Taču šāda atbilde, vismaz sākotnēji, tev neder?

Meža Eksperti par vienkāršotu enkurvērtību uzskata: 800 EUR/ha.

Par šo cenu tu iegūsi kvalitatīvus stādus, pieredzējušu strādnieku komandu un
paredzamu rezultātu.

Vēlies vairāk uzzināt par šo pakalpojumu? Sazinies ar mums!

Atbildes uz mežsaimnieku jautājumiem