Latvijā 2024. gadā bija 116 tūkstoši meža īpašnieku

2024. gadā Latvijā privāto mežu platība pārsniedza 1,61 milj. hektāru un Valsts meža dienesta (VMD) datu bāzē bija reģistrēti apmēram 116 tūkstoši meža īpašnieki, no tiem apmēram 109 tūkstoši bija fiziskas personas.

Tomēr lielākais meža īpašnieks joprojām ir valsts – AS “Latvijas valsts meži” apsaimnieko 1,6 miljonus hektāru meža zemes, kas ir apmēram puse no visiem Latvijas mežiem.

Trešdaļa Latvijas mežu pieder fiziskām personām

Kā liecina LVMI “Silava” pētījums, apmēram 60 % no privāto mežu platības pieder fiziskām personām, bet 40 % – juridiskām personām. Vienai fiziskai personai vidēji pieder apmēram 9 ha meža, bet vienai juridiskai personai – vidēji 92 ha meža.

Pēc Meža valsts reģistra( MVR) datiem 2024. gada sākumā privātajos mežos koku krāja bija vairāk nekā 333 milj. m³. Taču VMD datu bāzē 10 gadus veca meža inventarizācija ir tikai 48% no meža, bet vecāka par 20 gadiem (t.i.nederīga!) – 12% meža! Tādējādi, ņemot vērā novecojošos inventarizācijas datus, kopējā koku krāja faktiski varētu būt lielāka.

Galvenajā cirtē mežu pēdējos piecos gados ir cirtuši 31,5% meža īpašnieku, kopšanas cirtē – 14% īpašnieku, bet sanitārajā cirtē – 10,5% īpašnieku. Kopumā mežu no 2019. līdz 2024. gadam ir cirtuši 31,5% privāto mežu īpašnieku.

Kā liecina LVMI “Silava” aptauja, koku ciršanu 2025. gadā plāno 25% nelielo (līdz 10 ha) mežu īpašnieki un vairāk nekā 60% īpašnieku, kuriem pieder vairāk par 100 ha meža. Pēc aptaujas datiem, lielākā daļa privāto meža īpašnieku joprojām paļaujas uz dabisko meža atjaunošanos.

Nelielajos īpašumos pāraugušo audžu īpatsvars lielāks

Saglabājas tendence, ka nelielajos meža īpašumos ir lielāks pieaugušo un pāraugušo audžu īpatsvars salīdzinājumā ar lielākajiem īpašumiem, savukārt vidēja vecuma audžu īpatsvars turpina palielināties visās īpašuma lieluma grupās.

MEŽA EKSPERTU pieredze liecina, ka pāraugušu mežaudžu īpatsvars ir cieši saistīts ar izpratni par meža vērtību – daudzi īpašnieki uzskata, ka jo vecāks mežs, jo vērtīgāks. Taču maksimālo vērtību mežs iegūst tad, kad konkrētā mežaudze (meža nogabals) ir sasniegusi ciršanas gatavību, savukārt to nosaka divi cirtes parametri – mežaudzes vidējais caurmērs vai valdošās koku sugas vecums. Sasniedzot ciršanas gatavību turpmākais koksnes krājas pieaugums palēninās un ekonomiski izdevīgāk ir kokus nocirst un to vietā stādīt jaunu mežaudzi.

Kopumā vislielākais pāraugušu mežaudžu īpatsvars pēc valdošajām sugām ir baltalkšņa audzēs – 35%, seko apšu audzes – 12%, melnalkšņa audzes – 5%, bērza un ozola audzes – 4%. Vismazāk pāraugušu koku ir egļu un priežu audzēs – tikai 1%. Tāpat visās īpašuma lieluma grupās ir samazinājusies apšu jaunaudžu platība un bērzu jaunaudžu platības.

Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings (PDF fails)