Bērzs - Latvijas mežu lielākā bagātība

Bērzs ir viena no nozīmīgākajām koku sugām Latvijā gan pēc platības, gan ekonomiskās vērtības. Bērza koksne veido vērtīgāko daļu no meža resursiem un nodrošina izejmateriālus kokrūpniecībai.

Savlaicīgi veikta galvenā cirte mežaudzēs ļauj ne tikai iegūt kvalitatīvus bērza kokmateriālus, bet arī uzsākt nākamo meža ciklu, kas īpaši svarīgi ir mazproduktīvās audzēs.

Kad cirst?

Latvija ir viens no vadošajiem bērza saplākšņa ražotājiem Eiropā, tāpēc ir būtiski iegūt pēc iespējas augstvērtīgākus bērza apaļkokus. Līdz ar to galvenās cirtes plānošana mežaudzē ir pakārtota koksnes kvalitātei un dimensijām, jo maksimālos ienākumus iespējams iegūt brīdī, kad bērzs ir sasniedzis optimālu vecuma un caurmēra kombināciju.

Latvijas apstākļos optimālais bērza ciršanas vecums parasti ir 60–80 gadi, atkarībā no augšanas apstākļu tipa un kopšanas vēstures. Auglīgās augsnēs bērzs ātrāk audzē diametru un kvalitāti, līdz ar to ekonomiski izdevīga cirte var būt sasniedzot 60–65 gadu vecumu. Mazāk auglīgās vietās šo vecumu bieži pagarina līdz 70–80 gadiem, lai sasniegtu pietiekamu apkārtmēru.

Praktiski tirgus pieprasa, lai kvalitatīvs bērza zāģbaļķis būtu ar caurmēru vismaz 24–28 cm krūšu augstumā, bet finierklučiem vēlams 30 cm un vairāk. Jo lielāks caurmērs un taisnāks stumbrs, jo augstāka ir sortimentu vērtība. Savukārt pāraudzējot mežaudzi, pieaug trupes, plaisu un citu defektu risks.

Kāpēc nepieciešamas kopšanas cirtes?

Ne mazāk svarīga ir mežaudzes kvalitāte – taisni stumbri, minimāli zari, bez trupes un mehāniskiem bojājumiem. Šos parametrus lielā mērā nosaka savlaicīgas kopšanas cirtes jaunākā vecumā.

Bērza audzēs kopšanas cirtes jāveic savlaicīgi, lai nodrošinātu optimālu biezību un atbrīvotu perspektīvos kokus no konkurences. Parasti pirmās kopšanas cirtes veic 10–20 gadu vecumā, regulāri atkārtojot, lai veidotu kvalitatīvu, vienmērīgu audzi ar pietiekamu augšanas telpu.

Kopšanas specifika bērza audzēs ir saistīta ar strauju kociņu augšanu un prasību pēc saules gaismas. Pārlieku sabiezinātas audzes rada tievus un vājākus kokus. Savlaicīga retināšana ļauj koncentrēt pieaugumu uz mazāku koku skaitu, tādējādi palielinot to diametru un vērtību galvenajā cirtē. Tāpat kopšanas cirtē var gūt pirmos ienākumus no papīrmalkas un šķeldas realizācijas.

Kāpēc jāatjauno ar stādiem?

Savlaicīga galvenā cirte ļauj ne tikai realizēt kokmateriālu, bet arī uzsākt nākamo meža ciklu.

Īpaši svarīgi tas ir mazproduktīvās audzēs – atjaunojot tās ar kvalitatīviem stādiem un nodrošinot kopšanu, iespējams būtiski palielināt ražību un meža nākotnes vērtību.

Selekcionēti stādi nodrošina vienmērīgāku augšanu, taisnākus stumbrus un augstāku nākotnes sortimentu vērtību, savukārt nekvalitatīvs stādmateriāls būtiski samazina audzes potenciālu jau sākumā.

Vislabākie augšanas apstākļi bērzam ir vidēji auglīgās un pietiekami mitrās augsnēs. Tāpat svarīga ir arī augsnes sagatavošana, kas samazina stādiņu konkurenci ar zāli un krūmiem un uzlabo kociņu ieaugšanos.

Pirmajos gados nepieciešama pameža un zāles kontrole, vēlāk – savlaicīga retināšana. Plantāciju tipa audzēs būtiska ir arī atzarošana, kas palielina finierkluču iznākumu.

Pareizi apsaimniekotas audzes spēj nodrošināt augstvērtīgu koksni, kas kvalitātes ziņā neatpaliek no dabiskām audzēm.

Reinholds Pelše SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs