Egļu mizgrauzis – joprojām aktuāls risks

Maijs ir kritisks periods egļu astoņzobu mizgrauža izplatības novērtējumam Latvijā. Siltos laikapstākļos kukaiņi aktīvi vairojas un var masveidā bojāt egļu audzes, īpaši novājinātus kokus. Tāpat jāapzina sniegotās ziemas radītie postījumi, jo nolauztas egles var kļūt par mizgrauža perēkļiem, tādēļ savlaicīga to izvešana ir kritiski svarīga.

Kas ir mizgrauzis?

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir apmēram 5 mm gara vabole, pārziemojušās vaboles ir tumši brūnas, bet vasarā izlidojušās vaboles ir gaišākas.

Mizgrauža kāpuram aizmugures daļā katrā pusē ir pa iedobei ar četriem zobiem katrā, kopā astoņi zobi, kāpuri barojas mizas iekšpusē. Kaitēklis parasti savairojas vēja gāztās vai citādi novājinātās eglēs, nemizotos baļķos, kuru diametrs ir lielāks par 12 cm. Par mizgraužu uzbrukumu kokam liecina ap 1 mm lieli caurumi stumbrā – ieskrejas, un pie koka sakņu kakla sakrājušās smalku skaidu nobiras jeb brūni mizas milti. Kāpuru bojātās egles nokalst gada vai divu laikā.

Kā mizgrauzis ietekmē meža vērtību?

Egles parastos apstākļos ir pasargātas no šī kaitēkļa uzbrukumiem, jo egļu sveķos noslīkst vairāki tūkstoši vaboļu. Taču sev labvēlīgos vairošanos apstākļos egļu astoņzobu mizgrauzis var uzbrukt pieaugušām eglēm, kuras vecākas par 50 gadiem. Tāpat egļu astoņzobu mizgrauzis pārnēsā līdzi vairāku sugu sēņu sporas, sēnes pēc egles nociršanas “zilina” koksni un nozāģētajiem kokiem tirgus vērtība ievērojami samazinās, krītot līdz 30%.

Ko varam prognozēt šogad?

Prognoze 2026. gadam saglabājas piesardzīga, jo nav īsti zināms, kā mizgrauzis pārdzīvojis šī gada auksto un sniegoto ziemu. Kaitēkļa vairošanos pavasarī aktivitāti būtiski ietekmē laikapstākļi (sausums, siltums), savukārt klimata pārmaiņas palielina masveida savairošanās risku.

2025. gada sākumā Latvijā bija izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos, tomēr aizvadītās vasaras laikapstākļi nedaudz ierobežoja kaitēkļa populācijas pieaugumu. Tas nenozīmē problēmas izzušanu un, neskatoties uz situācijas uzlabojumu, joprojām būtu jāievēro piesardzība un jāveic profilaktiski pasākumi.

Lai mazinātu riskus, ir būtiski savlaicīgi izstrādāt bojātos un vēja gāztos kokus, ilgstoši neatstāt mežā svaigus egļu stumbrus. Meža īpašniekiem regulāri jāapseko audzes, īpaši egļu monokultūras.

Ja egļu audzē konstatē svaigus mizgraužu bojājumus, šādu audzi vai tās daļu var operatīvi nocirst sanitārā vienlaidus cirtē. Konstatējot mizgrauža bojājumus, jāvēršas pēc palīdzības pie Valsts meža dienesta, kas konsultēs meža īpašniekus arī par feromonu slazdu izvietošanu.

Mizgrauzis joprojām spēj vienas sezonas laikā izpostīt lielas egļu platības. Tā izplatība Latvijā joprojām ir ilgtermiņa risks, kas jāņem vērā plānojot kopšanas cirtes un egļu audžu struktūru.

Reinholds Pelše SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs