Jaunaudze pirms ziemas – kā tās pasargāt no meža dzīvnieku bojājumiem?

Rudens ir pēdējais brīdis sagatavot jaunaudzes ziemai, kad beidzoties veģetācijas periodam un samazinoties pieejamās barības daudzumam, jaunie koki kļūst par nozīmīgu barības avotu aļņiem, staltbriežiem un stirnām.

Meža īpašniekam svarīgi zināt ne tikai to, vai viņa mežā uzturas pārnadži, bet arī – kuri koki konkrētajā attīstības stadijā tiem ir vispievilcīgākie.

Priede – visgaršīgākā

LVMI “Silava” pētījumos konstatēts, ka priežu galotņu bojājumus lielākoties izraisa tieši briežu dzimtas dzīvnieki.

Pirmajos gados pēc iestādīšanas priedei visvērtīgākā un reizē visneaizsargātākā daļa ir centrālais dzinums un galotnes pumpurs. Stirnas, staltbrieži un aļņi ziemā var nokost jaunos dzinumus. Ja tiek zaudīta galotne, koks mēģina to aizvietot ar kādu no sānu zariem, rezultātā var veidoties līks vai vairāku galotņu stumbrs.

Īpaši nepatīkami ir atkārtoti bojājumi. Ja tikko iestādīta 40–50 cm gara priede pēc galotnes zaudēšanas vēl var izveidot jaunu galotni, tad vairākus gadus vecam kokam atkārtota centrālā dzinuma bojāšana var radīt daudz nopietnākas sekas, būtiski samazinot augšanas tempu, stumbra kvalitāti un pat apdraudot koka izdzīvošanu.

Tādēļ priedēm līdz aptuveni 1,5–2 m augstumam galvenais aizsardzības objekts ir galotne. Šajā stadijā izmanto repelentus, mehāniskus galotņu aizsargus vai citus piemērotus līdzekļus.

Dažādā vecumā – dažādi bojājumi

Sasniedzot aptuveni 2 m augstumu, priede pamazām izaug no stadijas, kad galvenais risks ir galotnes nokošana, taču tas nenozīmē, ka aizsardzība vairs nav vajadzīga.

Lielākiem kokiem pieaug stumbra mizas bojājumu risks. Staltbrieži un aļņi var mizu plēst vai grauzt, bet stumbrus bojā arī ragu berzēšana. Plaši mizas bojājumi var pasliktināt koka veselību, veicināt trupes attīstību un samazināt nākotnes lietkoksnes kvalitāti.

Jaunajiem kociņiem aizsardzībai vizbiežāk izmanto plastmasas aizsargspirāles, kas fiziski neļauj dzīvniekam piekļūt stumbram. Tiek lietoti arī stumbra repelenti un citi mehāniskie aizsardzības līdzekļi.

Tātad priedei ir divas atšķirīgas riska stadijas: mazam kokam jāsargā galotne, lielākam jaunam kokam – galvenokārt stumbrs un miza!

Riska grupā arī apse

Otra izteikta riska suga ir apse. Tās jaunie dzinumi ir pārnadžiem pievilcīga barība, tādēļ intensīvi apmeklētās teritorijās jaunas apses var regulāri tikt apkostas.

Apsei raksturīgi gan dzinumu un galotnes bojājumi jaunākā stadijā, gan mizas bojājumi, kokiem kļūstot lielākiem. Īpašniekam jāņem vērā arī audzes mērķis: ja apse ir saglabājama kā nākotnes audzes sastāvdaļa, regulāri un atkārtoti postījumi perspektīvākajiem kokiem nav ignorējami.

Jāparūpējas arī par eglēm un bērziem

Eglei ir mazāks apkodumu risks, bet nav pilnīgi pasargāta, tomēr tas nenozīmē, ka egļu jaunaudzes var neapsekot. Lielākiem kokiem iespējami mizas bojājumi, īpaši vietās ar lielu staltbriežu blīvumu. Piemēram, LVMI “Silava” nacionālajā pārnadžu bojājumu monitoringā tiek vērtētas egļu jaunaudzes pat līdz 40 gadu vecumam!

Tātad egles gadījumā īpašniekam vairāk jāuzmana ne tikai pavisam jauni stādi, bet arī jau paaugušās audzes, kurās iespējama stumbra mizas bojāšana.

Bērzu jaunaudzēs pārnadžu radītais risks kopumā nav tik izteikts kā priežu vai apšu audzēs. Tas tomēr nenozīmē, ka bērzi netiek bojāti. Iespējama dzinumu apkodšana un jaunu koku bojāšana, turklāt riska līmeni ļoti ietekmē vietējais dzīvnieku blīvums un citas pieejamās barības daudzums.

Kā saprast, ka jaunaudze ir paaugstināta riska zonā?

Daudz pasaka iepriekšējo ziemu postījumi, dzīvnieku takas un ekskrementi jaunaudzē. Rudenī jaunaudzi jāapseko, pievēršot uzmanību dzīvnieku takām un regulāras uzturēšanās pazīmēm.

LVMI “Silava” pētījumos konstatēta sakarība – vietās, kur jaunaudzēs ir vairāk briežu dzimtas dzīvnieku ekskrementu kaudzīšu, ir arī lielāks bojāto mērķa sugas koku īpatsvars. Tas nozīmē, ka dzīvnieku klātbūtnes pazīmes var būt praktisks brīdinājums vēl pirms ziemas.

Ar repelentiem vien nepietiek

Zinātnieku pētījumi norāda arī uz jaunaudzes struktūras nozīmi. Kopjot jaunaudzi, nevajadzētu izcirst visu dzīvniekiem pieejamo alternatīvo barības bāzi. Piemērotās vietās saglabāti pīlādži, kārkli, ievas, citi koki un krūmi var nodrošināt papildu barību pārnadžiem. Tāpat, ja jaunaudzē postījumi atkārtojas gadu pēc gada, meža īpašniekam ir svarīgi sadarboties ar medību tiesību lietotāju un informēt par pārnadžu postījumiem.

Reinholds Pelše
SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs