Ierobežojumi un kompensācijas meža īpašniekiem – vai līdzsvarā?

Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un Dabas atjaunošanas regulas mērķi paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 30% Eiropas Savienības teritorijas jāatrodas dažāda līmeņa dabas aizsardzībā, tostarp būtiska daļa – stingrākā aizsardzības režīmā.

Tas būtiski skar Latvijas privāto mežu īpašniekus, taču pretēji daudzajiem solījumiem, jautājums par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un taisnīgām kompensācijām privātajiem meža īpašniekiem joprojām nav atrisināts.

Latvija – mežu lielvalsts

Latvijā pat pirms 2. pasaules kara 26% no valsts teritorijas bija meži, bet tagad šis rādītājs ir pieaudzis līdz pat 53%. Salīdzinaot ar daudzām Rietumeiropas valstīm, bioloģiskā daudzveidība Latvijas mežos apdraudēta vismazāk, tāpēc dabas aizsardzībai būtu jāpielieto optimāls risinājums Latvijai, nevis “vidējā” Eiropas pieeja.

2024. gadā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ( ĪADT) aizņēma 1,19 miljonus hektāru jeb 18,44% sauszemes teritorijas. Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie Latvijā 3015 mikroliegumi aizņēma ap 50 tūkst. ha jeb 0,77% sauszemes teritorijas un būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT skāra aptuveni 74 tūkst. ha privāto mežu.

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un CSP datiem 2025. gada beigās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas palielinājās un aizņēma apmēram 1,66 miljonus hektāru jeb aptuveni 18,7% Latvijas sauszemes teritorijas.

Tajā skaitā, Latvijā ir noteikti vairāk nekā 3000 mikroliegumu, no kuriem 99% atrodas meža zemēs. Visbiežāk mikroliegumi tiek noteikti melnajam stārķim, mazajam ērglim, jūras ērglim un aizsargājamiem biotopiem.

Apmēram 28% Latvijas mežu ir kāda aizsardzības pazīme – ĪADT, mikroliegumi, buferzonas, aizsargjoslas, bioloģiski nozīmīgi elementi u.c.

Noteikumi kompensācijas saņemšanai

ES un Latvijas institūciju politika virzās uz detalizētāku biotopu kartēšanu, lielāku aizsargājamo teritoriju pārklājumu, stingrāku bioloģiskās daudzveidības monitoringu.

2026. gadā kompensācijas meža īpašniekiem par biotopiem, mikroliegumiem un Natura 2000 ierobežojumiem Latvijā ir diferencētas pēc ierobežojuma veida. Praktiski tiek izmantotas divas paralēlas sistēmas – LAD Natura 2000 maksājumi un valsts budžeta kompensācijas ārpus Natura 2000 teritorijām.

Lai saņemtu kompensāciju, mežam jābūt spēkā esošai inventarizācijai, datiem jābūt Meža valsts reģistrā, un ierobežojumiem jābūt spēkā uz attiecīgā gada 1. martu. Ja teritorijā ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums, tas ir, aizliegta gan galvenā cirte, gan kopšanas cirtes, meža īpašnieks var saņemt aptuveni 196 eiro par hektāru gadā Natura 2000 teritorijās.

Ja aizliegta tikai galvenā cirte, bet atļautas atsevišķas kopšanas darbības, kompensācija ir apmēram 145 eiro par hektāru gadā.

Savukārt gadījumos, kad noteikts tikai kailcirtes aizliegums, bet pieļaujama izlases cirte vai cita saudzīgāka apsaimniekošana, kompensācija ir aptuveni 52 eiro par hektāru gadā.

Mikroliegumos ārpus Natura 2000 teritorijām kompensāciju apmēri ir nedaudz zemāki. Par pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu kompensācija ir ap 157 eiro/ha, par galvenās cirtes aizliegumu – ap 128 eiro/ha, bet par kailcirtes aizliegumu – ap 43 eiro/ha gadā.

Kompensācijas neatbilst realitātei

Tomēr esošās kompensācijas neatbilst mūsdienu koksnes tirgus vērtībai un nesedz reālos ekonomiskos zaudējumus, īpaši produktīvās mežaudzēs ar pilnu ciršanas liegumu.

Paskaitļojot tas nozīmē, ka meža īpašnieks sava meža reālo atdevi kompensāciju veidā sagaidīs tikai pēc 40- 50 gadiem. Tas nozīmē, ka pirms daudziem gadiem noteiktās kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežošanu vairs nav ekonomiski pamatotas un meža īpašnieku zaudējumus reāli neatsver. Līdz šim tāpat nav atrisināts jautājums arī par zemes maiņas mehānismiem un jauniem maksājumu modeļiem privātajiem meža īpašniekiem.

Pakļaujoties ES regulu spiedienam un nenosakot ekonomiski pamatotu kompensāciju apmēru plānotajos biotopos, daudziem meža īpašniekiem jau tuvāko gadu laikā nāksies izvērtēt reālo atdevi no sava meža vai savlaicīgi pārdot to, lai ieguldītu citos investīciju rīkos.

Reinholds Pelše SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs