Mazinājušies egļu mizgrauža postījumi

Egļu astoņzobu mizgrauža izplatība šogad mazinājusies, bet tas joprojām ir viens no bīstamākajiem meža kaitēkļiem Latvijā!

Šovasar mizgrauža aktivitāte samazinājusies

Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” monitoringa dati liecina, ka 2026. gada vasarā situācija ar meža kaitēkļu izplatību uzlabojusies, taču piesardzība joprojām nepieciešama un meža īpašniekiem jāturpina regulāri apsekot savas audzes.

Egļu astoņzobu mizgrauža izplatība Latvijā vairs nav tik intensīva kā 2022.–2025. gadā, tomēr Balvu, Gulbenes, Cēsu, Jēkabpils, Līvānu un Aizkraukles novados bojājumu risks joprojām tiek vērtēts kā augsts. Šajās teritorijās VMD nepieciešamības gadījumā var noteikt īpašus aizsardzības pasākumus un saimnieciskās darbības ierobežojumus.

Pozitīva tendence ir tā, ka šogad mizgrauža pirmās paaudzes izlidošana notika aptuveni par mēnesi vēlāk nekā iepriekšējā sezonā. Tas samazināja kaitēkļa attīstībai labvēlīgo periodu, taču galīgo situāciju noteiks vasaras laikapstākļi un otrās paaudzes attīstība.

Kuras egļu audzes ir visvairāk apdraudētas?

Mizgrauzis galvenokārt bojā 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes, kur koku caurmērs pārsniedz aptuveni 20 cm. Kaitēklis vispirms izvēlas novājinātus kokus, taču masveida savairošanās laikā var invadēt arī pilnīgi veselīgas egles.

Īpaši apdraudētas ir audzes, kuras cietušas no:

• vējlauzēm un vējgāzēm;
• ilgstoša sausuma vai pārmērīga mitruma;
• sakņu trupes;
• snieglauzēm.

Kas veicina mizgrauža izplatību?

Kaitēkļa savairošanās visbiežāk sākas vietās, kur mežā ilgstoši paliek svaigi vēja gāzti koki vai savlaicīgi neizvesta egļu koksne. Arī egļu ciršanas atliekas var kļūt par piemērotu vidi jaunās mizgraužu paaudzes attīstībai. Svaigi bojāta koksne izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus pat no vairāku kilometru attāluma. Vislielākā kaitēkļu aktivitāte tradicionāli ir no aprīļa līdz augusta beigām, īpaši siltā un sausā laikā.

Ko darīt?

Lai samazinātu bojājumu risku, meža īpašniekiem:

• regulāri jāapseko egļu audzes, īpaši pie kailciršu robežām;
• savlaicīgi jāizvāc vēja gāztās egles;
• neatstāt mežā svaigi cirstus eggles apaļķokus mizgraužu aktīvās lidošanas laikā;
• nekavējoties ziņot par svaigi konstatētiem bojājumiem un nepieciešamības gadījumā saņemt sanitāro atzinumu.

Lai gan pēdējos gados Latvijā piedzīvota lielākā mizgrauža savairošanās, 2026. gada monitoringa rezultāti liecina par pozitīvu tendenci. Eksperti uzskata, ka situācijas uzlabošanos veicinājuši gan laikapstākļi, gan savlaicīgas sanitārās cirtes.

Jāseko meža veselībai!

Papildus egļu astoņzobu mizgrauzim uzmanība jāpievērš vairākiem citiem kaitēkļiem, lai gan to nodarītie postījumi pašlaik nav tik plaši kā mizgrauzim.

Nozīmīgs skujkoku kaitēklis ir priežu lielais smecernieks, kas apdraud tikko iestādītās priežu un egļu jaunaudzes. Vaboles bojā jauno stādu mizu pie sakņu kakla, un stipri bojāti stādi bieži aiziet bojā.

Vislielākais risks ir pirmajos trīs gados pēc meža atjaunošanas, īpaši izcirtumos, tādēļ kvalitatīvs stādu aizsardzības materiāls un savlaicīga kopšana ir ļoti nozīmīgi.

Periodiski savairojas arī priežu zāģlapsene, kuras kāpuri barojas ar priežu skujām. Masveida savairošanās gados priežu vainagi var tikt pilnībā atskujoti, samazinot koku pieaugumu un novājinot audzes. Lai gan pilnīgi veseli koki parasti atjauno skujas, atkārtoti bojājumi ievērojami samazina to noturību pret slimībām un citiem kaitēkļiem.

Lapu koku audzēs uzmanība jāpievērš apsei, kuru bojā dažādas lapgraužu un stumbra kaitēkļu sugas, kā arī bērzu audzēm, kur periodiski sastopami bērzu lapgrauži un lapu tinēji. Šie kaitēkļi reti izraisa masveida audžu bojāeju, taču vairāku gadu atkārtota lapu bojāšana samazina koku augšanu un pasliktina koksnes kvalitāti.

Mežu eksperti atgādina, ka klimata pārmaiņu ietekmē siltākas ziemas un garākas veģetācijas sezonas var veicināt dažu kaitēkļu izplatību un to paaudžu skaita pieaugumu. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir regulārai meža apsekošanai, savlaicīgai postījumu konstatēšanai un mežaudžu kopšanai.

Labi kopta mežaudze ir daudz noturīgāka pret kaitēkļu uzbrukumiem nekā novājināts vai ilgstoši nekopts mežs un profilakse ir efektīvākā aizsardzība pret meža kaitēkļiem!

Mežam ir savs mūžs

Tāpat svarīgi “nepārgatavināt” mežu, bet cirst kokus, kad mežaudze sasniegusi normatīvos noteikto ciršanas vecumu vai ciršanas caurmēru.

Koki neaug vienmērīgi un sasniedzot noteiktu vecumu, to ikgadējais pieaugums sāk samazināties – koksne uzkrājas daudz lēnāk, bet palielinās slimību, mizgraužu, vēja postījumu un trupes bojājumu risks.

Tāpēc mežaudzi ieteicams nocirst tad, kad tā sasniegusi maksimālo ekonomisko un bioloģisko vērtību.

Pēc cirtes jaunais mežs aug daudz straujāk, efektīvāk piesaista CO₂ un nodrošina ilgtspējīgu meža resursu apriti arī nākamajām paaudzēm!

Reinholds Pelše SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs