Mazāk birokrātijas meža īpašniekiem

Valdība apstiprināja būtiskus grozījumus koku ciršanas, meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra (MVR) noteikumos, kas stājas spēkā ar 2026. gada 21. augustu.

Grozījumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža īpašniekiem, atteikties no atkārtotas jau pieejamu datu iesniegšanas un plašāk izmantot digitālās tehnoloģijas. Zemkopības ministrija anotācijā uzsver arī virzību uz lielāku uzticēšanos īpašniekam un pašdeklarācijas principam.

Caurmēra noteikšanai varēs izmantot inventarizācijas datus

Viena no būtiskākajām izmaiņām skar galveno cirti pēc caurmēra. Ja meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 31. decembra, valdošās koku sugas vidējā caurmēra noteikšanai varēs izmantot MVR reģistrētos inventarizācijas datus. Tādējādi īpašniekam nebūs atkārtoti jāpasūta un jāiesniedz VMD mērījumi, kas jau veikti inventarizācijā. Vecākām inventarizācijām un strīda gadījumos saglabāsies noteikumos paredzētās mērīšanas metodes. Saistītajos inventarizācijas noteikumos caurmēram paredzēta pieļaujamā novirze ±10 %, bet ne vairāk par ±2 cm.

Tas nenozīmē kontroles atcelšanu. VMD turpinās uz riska izvērtējumu balstītas pārbaudes. Anotācijā norādīts, ka 2024. gadā VMD saņēma iesniegumus par 102 944 cirsmām, visas pārbaudīja kamerāli, bet dabā pirms apliecinājuma izsniegšanas pārbaudīja 30 736 cirsmas jeb aptuveni 30 %.

Vienkāršos bojātu egļu audžu novērtēšanu

Vienkāršota arī mizgrauža bojātu egļu audžu novērtēšana. Turpmāk nebūs obligāti jāveic līdzšinējie šķērslaukuma mērījumi, ja svaigi mizgrauža bojāto egļu īpatsvars pārsniedz 20 % un tās mežaudzē izvietotas vienmērīgi. Būtiski – anotācijā īpaši norādīts, ka šis grozījums nepaplašina tiesības cirst bojātos kokus, bet vienkāršo bojājumu noteikšanas un uzmērīšanas procedūru. Īpaši aizsargājamās teritorijās spēkā paliek attiecīgie dabas aizsardzības ierobežojumi un nepieciešamie atzinumi.

Robežu identifikācija dabā

Mazāk darba būs arī sagatavojot cirsmu. Robežas dabā vairs nebūs obligāti jāmarķē, ja tās iespējams nepārprotami identificēt. Tomēr marķējums joprojām būs obligāts, ja cirsma robežojas ar citu īpašumu vai aizsargājamu teritoriju, tostarp aizsargjoslu, kur noteikti koku ciršanas ierobežojumi. Cirsmas skici varēs sagatavot pašā MVR, bet koordinātas paredzēts izmantot jaunajā LKS-2020 sistēmā. Vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu gadījumos, kad platību pirms ciršanas droši uzmērīt nav iespējams, atvieglota arī robežu iezīmēšana.

Izmaiņas meža reģistra darbībā

Svarīgs solis ir MVR pāreja uz tālizpētes datiem. Noteikumi dos iespēju reģistra aktualizācijā izmantot attālināti iegūtus datus. ZM anotācijā kā potenciāli automātiski nosakāmus mežaudzes parametrus min augstumu, caurmēru un šķērslaukumu. Mērķis ir samazināt atkārtotus mērījumus dabā, paātrināt VMD lēmumu pieņemšanu un mazināt cilvēcisku kļūdu iespējamību.

Mazāka būs arī informācijas dublēšana. Atsevišķos gadījumos pārskatu par koku ciršanu vai meža atjaunošanu varēs pielīdzināt inventarizācijas datiem. Ja pēc ciršanas mežaudze saglabājas un nepieciešams profesionāli noteikt tās augstumu, caurmēru un šķērslaukumu, attiecīgie dati būs jāsagatavo sertificētam meža inventarizācijas veicējam.

Kopumā grozījumus var vērtēt pozitīvi – mazāk atkārtotu mērījumu un dokumentu, vairāk MVR datu, digitālu risinājumu un profesionālas atbildības. Meža īpašniekam tas var nozīmēt gan mazākas izmaksas, gan ātrāku cirsmu sagatavošanu un vienkāršāku saziņu ar VMD, vienlaikus saglabājot valsts kontroli riska gadījumos.

Reinholds Pelše SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs