Mistraudze – veids kā mazināt nākotnes riskus

Latvijas mežos ierasts redzēt audzes, kurās dominē viena koku suga – priede, egle vai bērzs. Tomēr arvien lielāka uzmanība mežsaimniecībā tiek pievērsta mistraudzēm, kur vienā audzē aug divas vai vairākas saimnieciski nozīmīgas koku sugas.

Interese nav nejauša – mainīgajos klimatiskajos apstākļos meža īpašniekam arvien svarīgāka kļūst ne tikai iespējamā koksnes raža, bet arī meža noturība pret vētrām, sausumu, kaitēkļiem un slimībām.

Piemēram, šīs vasaras vētras specifika liecina, ka visvairāk cietuši tieši lapu koki – apses, bērzi un pat ozoli.

Vienlaikus jāņem vērā, ka mistraudžu priekšrocības salīdzinājumā ar tīraudzēm nav garantētas – rezultātu būtiski ietekmē izvēlētās koku sugas, to proporcija, audzes biezums un konkrētie augšanas apstākļi.

Kāpēc audzēt vairākas koku sugas?

Viens no būtiskākajiem argumentiem ir riska sadalīšana. Ja gandrīz visu mežaudzi veido viena suga un to smagi skar konkrēts kaitēklis, slimība vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, īpašnieks var zaudēt ievērojamu daļu nākotnes koksnes ražas. Mistraudzē vienas sugas bojāeja ne vienmēr nozīmē visas audzes zaudēšanu.

Dažādām sugām ir arī atšķirīgas prasības pēc gaismas, mitruma un barības vielām. Pareizi veidota mistraudze tādēļ var pilnvērtīgāk izmantot konkrētās augšanas vietas potenciālu. Vienlaikus tā veido daudzveidīgāku meža vidi un var palielināt bioloģisko daudzveidību.

Tomēr princips “jo vairāk sugu, jo labāk” mežsaimniecībā nedarbojas. Jāņem vērā, ne tikai kuras sugas konkrētajā vietā spēj labi augt, bet arī kā tās konkurēs savā starpā pēc 10, 30 vai 50 gadiem.

Jāvērtē augsne

Runājot par meža augšanas apstākļiem, viens no svarīgākajiem faktoriem ir konkrētā nogabala augsne un ūdens režīms. Nav vienas koku sugu kombinācijas, kas būtu vienlīdz piemērota visā Latvijā. Vienā vietā kokiem jāaug sausā un barības vielām nabadzīgā smilts augsnē, citā – auglīgā minerālaugsnē, bet citviet galvenais ierobežojošais faktors ir augsts gruntsūdens līmenis vai biezs kūdras slānis. No tā atkarīga gan piemērotāko koku sugu izvēle, gan to augšanas ātrums un savstarpējā konkurence.

Tādēļ veiksmīga mistraudze sākas nevis ar stādu iegādi, bet ar pareizu augšanas vietas novērtējumu. Augsne, tās auglība un ūdens režīms nosaka, kuras koku sugas konkrētajā vietā spēs ne tikai ieaugt, bet arī pēc vairākiem gadu desmitiem izveidot produktīvu un noturīgu mežaudzi.

Bērzs un egle – perspektīva kombinācija

Latvijas apstākļos īpaši interesanta ir bērza un egles kombinācija. Bērzs jaunībā aug straujāk, savukārt ēncietīgā egle spēj attīstīties arī zem daļēja bērzu vainagu klāja.

Mistraudze turklāt ne vienmēr jāizveido, vienlaikus stādot vairākas sugas. To iespējams veidot, kombinējot stādīšanu ar dabisko atjaunošanos. Piemēram, iestādot vēlamo skuju koku sugu un piemērotā daudzumā saglabājot dabiski ieaugušos bērzus. Meža zinātnieki norāda, ka dabisko un mākslīgo atjaunošanu iespējams kombinēt, taču ļoti svarīga kļūst savlaicīga kopšana, lai izveidotu īpašnieka iecerēto audzes sastāvu.

Mistraudze prasa vairāk zināšanu

Tīraudzes apsaimniekošana daudzos gadījumos ir vienkāršāka. Koki aug līdzīgā tempā, un kopšanas vai ciršanas lēmumus vieglāk standartizēt. Mistraudzē jāvērtē katras sugas attīstība un savstarpējā konkurence.

Īpaši nozīmīga ir jaunaudžu kopšana. Pārāk intensīvi izcērtot dabiski ieaugušos kokus, topošo mistraudzi dažu stundu laikā var pārvērst tīraudzē. Savukārt, atstājot pārāk lielu konkurējošo koku skaitu, iespējams kavēt vērtīgākās sugas attīstību.

Tādēļ meža īpašniekam jau atjaunošanas un pirmās kopšanas laikā jādomā ne tikai par pašreizējo koku skaitu, bet arī par to, kuras sugas veidos nākotnes audzi un kurām būs atvēlēta papildsugas loma.

Vai mistraudze ir ekonomiski izdevīgāka?

Mistraudze pati par sevi negarantē ne lielāku krāju, ne lielākus ienākumus. Ieguvums ir atkarīgs no sugu kombinācijas, mistrojuma pakāpes, audzes biezuma, apsaimniekošanas un konkrētajiem augšanas apstākļiem.

Taču meža īpašniekam ir vēl viens būtisks ieguvums – mazāka atkarība no vienas koku sugas. Mežs tiek audzēts vairākus gadu desmitus, un šodien nav iespējams droši paredzēt ne klimatu, ne kaitēkļu izplatību, ne to, kurai koku sugai pēc 40–60 gadiem būs vislabākais tirgus.

Tāpēc labi izplānota mistraudze ir viens no veidiem, kā sadalīt riskus un izaudzēt noturīgu, produktīvu un nākotnē vērtīgu mežu.

Reinholds Pelše
SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs