Latvijas kokmateriālu eksports
2025. gada 17. jūlijs
Latvija, pateicoties tam, ka ap 53% teritorijas klāj meži, ir viena no Eiropas vadošajām kokmateriālu eksportētājām.
Koka resursi ir valsts ekonomikas stūrakmens, veidojot aptuveni 15% no kopējās preču eksporta vērtības un 3,01 miljardu eiro ieņēmumus no koksnes un kokizstrādājumiem.
Taču, neskatoties uz šo nozīmīgo lomu, nozare saskaras gan ar cenu svārstībām, gan strukturālām izaicinājumiem. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, kokmateriālu un izstrādājumu eksports pieauga par 3,4% no 2,86 miljardiem līdz 3,01 miljardiem. Salīdzinošo kopējais valsts eksports šajā laikā samazinājās par 1,9%. Jāpiemin kādu zīmīgu situāciju 2013. gadā, kad tā pirmajos 5 mēnešos eksports samazinājās par 20%, taču šis bija dabisks kritums pēc neparasti augstiem cenas kāpumiem.
Galvenie kokmateriālu produkti un tirgi 2024. gadā
- Papīrmalka: saražoti aptuveni 3,02 miljoni m³, kas ir par 61,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pieaugums saistīts ar stabilu pieprasījumu gan vietējā, gan ārvalstu tirgos, īpaši papīra un celulozes rūpniecībā.
- Kurināmā koksne: apjoms sasniedza aptuveni 3,5 miljonus tonnu, kas ir par 16,7 % vairāk. Pieaugumu veicinājusi strauji augošā interese par atjaunojamiem energoresursiem Eiropas Savienībā un palielinātais pieprasījums pēc šķeldas un granulām apkures vajadzībām.
- Zāģmateriāli: saražoti 2,5 miljoni m³, pieaugums par 18,3 %. Tirgus stabilizējies pēc vairāku gadu svārstībām, īpaši būvniecības un eksportējošo uzņēmumu segmentos.
- Apaļie kokmateriāli / zāģbaļķi: vērojams apjoma kritums par 22,4 %, samazinoties līdz aptuveni 160 000 m³. Kritumu ietekmējuši gan cenu spiediens, gan samazināts pieprasījums atsevišķos eksporta tirgos.
Eksporta sadalījums pēc kubikmetriem (galvenie tirgi):
- Zviedrija – 28,6 %
- Lielbritānija – 12,7 %
- Somija – 12,6 %
- Igaunija – 8,3 %
- Ķīna – 4,1 %
Latvijas kokmateriālu nozares struktūra un attīstības tendences
Latvijas kokrūpniecības nozare arī 2024. gadā ir saglabājusi primārās apstrādes dominanci, kas nodrošina lielāko daļu saražoto apjomu un eksporta ieņēmumu. Sekundārās apstrādes sektors, piemēram, mēbeļu, papīra izstrādājumu, būvkonstrukciju un kompozītmateriālu ražošana, joprojām ieņem salīdzinoši nelielu daļu no kopējā nozares apgrozījuma, lai gan šajā segmentā saskatāms potenciāls izaugsmei, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc augstākas pievienotās vērtības produktiem un ilgtspējīgiem materiāliem.
Primārā kokapstrāde ietver sākotnējo apaļkoku pārstrādi tādos pamatmateriālos kā zāģmateriāli, finieris, saplāksnis, kokskaidu plātnes, šķelda un malka. Šie ir pusfabrikāti, ko tālāk izmanto gan vietējā, gan ārējā tirgū, taču ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību.
Savukārt sekundārā kokapstrāde nozīmē šo primāro materiālu tālāku apstrādi un pārveidošanu gatavos vai daļēji gatavos izstrādājumos ar augstāku pievienoto vērtību. Tā ietver mēbeļu, koka logu un durvju, grīdas segumu, koka paneļu, priekšapstrādātu būvniecības elementu, moduļu ēku un citu izstrādājumu ražošanu.
Tirgus perspektīva
2024. gada dati liecina par stabilu pieprasījumu eksporta tirgos, it īpaši Skandināvijā un Apvienotajā Karalistē, savukārt piegādes uz Ķīnu un citiem trešo valstu tirgiem piedzīvo mērenu samazinājumu. Tuvākajos gados sagaidāms, ka ilgtspējīgas kokmateriālu produkcijas nozīme pieaugs, tāpēc nozares uzņēmumiem būs būtiski attīstīt arī pārstrādes un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, lai nostiprinātu pozīcijas starptautiskajā tirgū.
Problēmas un cenu dinamika
- Rudens un 2024. gada pirmais pusgads tika raksturots kā “izdzīvošanas gads”, jo kritās gan kokmateriālu, gan papildu produktu eksports.
- Preču cenas ir svārstījušās – pēc ļoti augstām cenām kara sākumā seko kritums līdz “grīdas līmenim”, kas tomēr ir augstāks nekā pirms pandēmijas.
- Nozares uzmanības lokā joprojām ir izejmateriālu cenas un elektroenerģijas izmaksas, kas būtiski ietekmē konkurētspēju.
Kokmateriālu nozares transformācijas iespējas
Latvijas Banka norāda, ka Latvijas kokrūpniecības nozarei būtu jāpārorientējas no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij.
Daļa uzņēmumu jau attīsta augstākas pievienotās vērtības produktus, piemēram, ražo koka logus, izmanto bioloģiskas līmes, veido koka moduļu ēkas, kā arī attīsta eksportspējīgu saplākšņa un koka paneļu ražošanu.
Latvijas kokmateriālu eksports joprojām ir ekonomikas dzinējspēks, bet to vairs nevar uzturēt tikai uz apaļo baļķu un primāri apstrādātu izejvielu eksportu. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu nozari, svarīgi:
- Attīstīt sekundāro apstrādi un inovāciju (mēbeles, paneļi, modularitāte);
- Uzlabot tehnoloģisko bāzi un energoefektivitāti;
- Dažādot eksporta tirgus un reaģēt uz cenu svārstībām.
Ja šīs pārmaiņas izdosies panākt, tad Latvija varēs ne tikai nostiprināt savu pozīciju Eiropas kokaeksporta tirgū, bet arī pacelties uz augstu pievienotās vērtības segmentu līdzinieku līmeni. Koksnes nozare Latvijā joprojām turas spēcīgi, bet nākotne pieder tiem, kas spēj ražot gudrāk – pievienot vērtību, veidot inovācijas un radīt konkurētspējīgus produktus.