Galvenās cirtes vecuma pazemināšana – par un pret

Lai gan Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikums pazemināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu pagaidām ir atlikts, problēma paliek un to nāksies risināt jau nākamajā gadā.

Meža zinātnieki, nozares eksperti un meža īpašnieki uzsver, ka noteikti jaunāki galvenās cirtes vecumi nenodarīs kaitējumu mežiem. Priedei to rosināts mazināt no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim — no 71 līdz 51 gadam, bet eglei — no 81 līdz 51 gadam, ozolam un lapeglei vecums nemainītos un būtu 101 gads.

Meža ekspertu argumenti nav emocionāli, bet gan balstās uz ilggadējos apsaimniekošanas modeļos aprēķinātām pieļaujamo ciršanas apjomu metodēm, kuru mērķis ir izlīdzināt vecumstruktūru un nepieļaut meža resursa pārtērēšanu. Tas nav vienkārši priekšlikums “vairāk cirst”, bet mēģinājums mainīt meža aprites ciklus, vienlaikus turot kopējo apjomu piesardzības rāmjos.

Vecums nav vienīgais kritērijs

Latvijas Meža zinātnes institūts “Silava” norāda , ka vecuma kritērijs (galvenās cirtes vecums) nav vienīgais rādītājs — jāskatās mežaudzes bonitāte, koku suga, audzes stāvoklis (piem., bojājumi, augšanas stagnācija) un citas vides aspekti.

Nosakot galvenās cirtes vecumu jāņem vērā pašreizējā klimata realitāte un meža kaitēkļu izplatība. Pēdējie gadi ir parādījuši, ka Latvijā vecākas egļu audzes ir daudz ievainojamākas mizgrauža aktivitātes uzliesmojumiem. Īsāki aprites cikli saimnieciskajos mežos palīdzētu izraut egli mizgrauzim no zobiem, vienlaikus dodot iespēju meža īpašniekiem veidot mistrotas un noturīgas meža struktūras tur, kur tas ir pamatoti.

Agrāka veikta galvenā cirte nenozīmē tikai “vienvirziena” izciršanu, bet arī efektīvāku meža atjaunošanu ar selekcionētu materiālu, pārdomātu mežaudžu kopšanu un rezultātā produktivitātes pieaugumu.

Dabas aizsardzības prasībām jābūt ievērotām!

Bioloģiskā daudzveidības pamatā nav tikai vecie meži. Daļa sugu un dzīvotņu prasa tieši strukturālu mozaīku — dažādu vecumu un tipu audzes, atstājot mikrobiotopus, kritalas un ekoloģiskos kokus, kā to jau tagad pieprasa Latvijas normatīvie akti videi draudzīgas mežizstrādes sertifikācijas (FSC/PEFC). Cirtes vecuma samazināšana neizslēdz vides aizsardzības prasību esamību un nenozīmē brīvas rokas biotopu iznīcināšanai — jebkura darbība joprojām jāveic Meža likuma un citu normu ietvarā, turklāt ar uzraudzību un vides ietekmes novērtējumiem.

Vecāks mežs, lielāki riski

Attiecībā uz klimata pārmaiņām, eksperti norāda: ilgstoši turēt “pārbriedušu” audzi nav vienmēr labākā stratēģija jo pieaug vētras, kaitēkļu un slimību riski un tad meža uzkrātais ogleklis var tikt zaudēts īsā laika posmā.

Sabiedrībai Latvijā rūp meži, tāpēc meža apsaimniekošanā ir jāņem vērā vides aspekti un meža sociālās funkcijas. Taču ar zinātniski pamatotiem aprēķiniem, klimata noturības mērķiem, stingrām vides prasībām un kontroli, zemāks galvenās cirtes vecums vairākām koku sugām var uzlabot mežaudžu struktūru, mazināt postījumu riskus un paātrināt mežu atjaunošanos.

Reinholds Pelše
SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs