Kas sagaida privāto mežu īpašniekus 2026. gadā?

Labā ziņa — būtiskas iedzīvotāju ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļu likmju izmaiņas netiek solītas!

Ienākumam no augoša meža pārdošanas joprojām piemēros 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ja meža īpašniekam nav reģistrēta saimnieciskā darbība. Ņemot vērā, ka parasti cirsmu pārdošanas gadījumā ir noteiktas 25% attiecināmās izmaksas, tad efektīvā likme, kas tiks ieturēta no darījuma summas būs 7.5%. Iedzīvotāju ienākuma nodokli šajos darījumos ietur un valstij samaksā cirsmas pircējs.

Darījumos ar mežu fiziskām personām nebūs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, ja noticis viens darījums 12 mēnešu laikā. Ja meža īpašnieks 12 mēnešu periodā pārdod vismaz cirsmas un darījumu kopējā vērtība sasniedz 50 000 eiro un vairāk, tad PVN likuma izpratnē persona veic saimniecisko darbību un pārdevējam ir jāmaksā PVN.

Kas ir bioloģiskais aktīvs?

Tāpat pārdodot augošu mežu, līgumos termina “augošu koku krāja” vietā arvien biežāk tiks lietots termins “bioloģiskais aktīvs”. Faktiski nekas nemainās, jo termins “bioloģiskais aktīvs” tiek lietots grāmatvedības un finanšu uzskaitē, nodokļu aprēķinos un atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tas apzīmē dzīvu aktīvu, kura vērtība mainās dabiskas augšanas rezultātā, nevis cilvēka ražošanas procesā.

Savukārt “koku krāja” un “cirsma” joprojām tiek lietoti savā — mežsaimnieciskajā nozīmē un noder mežizstrādes plānošanai un vērtības aprēķiniem.

Kapitāla pieauguma nodoklis nemainīgs

Pārdodot nekustamo īpašumu, piemēram, augošu mežu kopā ar meža zemi, saglabājas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 25,5 % apmērā. Nekustamais īpašums likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir kapitāla aktīvs un ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli. Pastāv izņēmumi (atbrīvojumi), ja īpašums atbilst noteiktiem kritērijiem — ja īpašums piederējis ilgāk kā 5 gadus un tas bijis vienīgais īpašums vai deklarētā dzīvesvieta vismaz gadu, vai vietā tiek iegādāts līdzvērtīgs īpašums.

Tomēr ieteicams neskaidrajos nodokļu jautājumos konsultēties ar profesionālu grāmatvedi un VID konsultantiem!

Cīņa ar mizgrauzi turpināsies

Lai arī laika apstākļus ziemā un pavasarī grūti prognozēt, visticamāk visā Latvijas teritorijā egļu astoņzobu mizgraužu aktīvās lidošanas periodā no 1.aprīļa līdz 31. augustam būs spēkā aizsardzības pasākumi un saimnieciskās darbības ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās.

Tāpēc, ja plāno izstrādāt egļu mežu, tad novērtēšanas un pārdošanas process jāuzsāk nekavējoties!

ES atbalsts nemainīgs

Eiropas Savienības atbalsts attiecībā uz ilgtspējīgas mežsaimniecības veicināšanu un meža atjaunošanu paliek nemainīts un meža ieaudzēšanai būs 1514 eur/ha, meža atjaunošanai pēc katastrofām — 1430 eur/ha un mežaudzes nomaiņai — 1472 eur/ha. Tāpat ir izdalīta atbalsta likme 452 eur apjomā par hektāru agrotehniskajai kopšanai, veicot mežaudzes nomaiņu baltalkšņu un blīgznas mežaudzēs.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam jāseko pieejamajām atbalsta aktivitātēm, vislabāk LLKC.

Samazinās galvenās cirtes vecumu

Visticamāk, ka 2026. gadā uzvarēs veselais saprāts un, sakārtojot birokrātiskās procedūras, tiks pieņemti grozījumi Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu.

Priedei galvenās cirtes vecumu ieteikts mazināt no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim — no 71 līdz 51 gadam, bet eglei— no 81 līdz 51 gadam, ozolam un lapeglei vecums nemainītos un būtu 101 gads.

Tas nav vienkārši priekšlikums “vairāk cirst”, bet mēģinājums mainīt meža aprites ciklus.

Atbilstoši mežzinātnes institūta “Silava” pētījumiem un vairāku ES valstu ieviestajai praksei, tas ļaus mazināt klimata riskus un palielināt oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos. (FSC/PEFC). Ekspertu argumenti nav emocionāli, bet gan balstās uz ilggadējos apsaimniekošanas modeļos aprēķinātām pieļaujamo ciršanas apjomu metodēm, kuru mērķis ir izlīdzināt vecumstruktūru un nepieļaut meža resursa pārtērēšanu.

Cirtes vecuma samazināšana neizslēdz vides aizsardzības prasību esamību un nenozīmē brīvas rokas biotopu iznīcināšanai — jebkura darbība joprojām jāveic Meža likuma un citu normu ietvarā, turklāt ar uzraudzību un vides ietekmes novērtējumiem.

Bioloģiskā daudzveidības pamatā nav tikai vecie meži. Daļa sugu un dzīvotņu prasa tieši strukturālu mozaīku — dažādu vecumu un tipu audzes, atstājot mikrobiotopus, kritalas un ekoloģiskos kokus, kā to jau tagad pieprasa Latvijas normatīvie akti videi draudzīgas mežizstrādes sertifikācijas.

Tāpat tiks noteiks vienkāršāks regulējums, dodot meža īpašniekam iespēju pašam pieņemt lēmumus atbilstoši situācijai attiecīgajā mežaudzē un samazināts administratīvo slogu atsakoties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju.

Palielinās aizsargājamo biotopu platības mežā

Līdz 2026. gada 1. septembrim Latvijai jāpabeidz un jāiesniedz Eiropas Komisijai Nacionālā dabas atjaunošanas plāns atbilstoši ES Dabas atjaunošanas regulai un sagaidāms, ka plāna ietvaros paplašinās īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Latvijas mežos.

Pašlaik īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā aizņem 1 190 tūkstošus hektāru jeb 18% sauszemes. Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi aizņem 50 tūkstošus hektāru jeb 0,8% sauszemes teritorijas.

Taču joprojām nav skaidrības par finansējumu — vai meža īpašnieki saņems taisnīgas kompensācijas, ja viņu īpašumos tiks noteikti ciršanas liegumi. Pašlaik par vienu hektāru meža, kas atrodas mikroliegumā bez apsaimniekošanas iespējām, īpašnieks gadā var saņemt 160 eiro lielu kompensāciju, vai pat mazāk. Tas nozīmē, ka meža īpašnieks sava meža atdevi kompensāciju veidā var sagaidīt tikai pēc 40- 50 gadiem.

Neskaidrības par kompensāciju apmēru gaidāmajos biotopos nozīmē, ka izpildot ES prasības daudziem meža īpašniekiem jau no nākamā gada nāksies izvērtēt reālo atdevi no sava meža vai pat pārdot to, lai ieguldītu citos investīciju rīkos.

Reinholds Pelše
SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs